Šis gads Latvijas kalendārā ir iezīmēts ar īpašu zīmi – tas oficiāli pasludināts par Brīvprātīgā darba gadu. Šīs iniciatīvas pamatā ir vēlme ne tikai izteikt atzinību tiem pašaizliedzīgajiem cilvēkiem, kuri jau gadiem ilgi dāvā savu laiku un enerģiju citiem, bet arī mērķtiecīgi paplašināt šo kustību.
Valsts mēroga kampaņas mērķis ir kliedēt mītus par brīvprātīgo darbu un iedvesmot jaunu dalībnieku pievienošanos, tādējādi stiprinot pilsonisko sabiedrību.
Kontrasts starp Latviju un Eiropu
Pašreizējā statistika gan zīmē visai nopietnu ainu. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā ir salīdzinoši zema un pēdējā laikā pat uzrāda lejupslīdošu tendenci.
Latvija: Brīvprātīgajā darbā iesaistās aptuveni 6% iedzīvotāju (pēc 2022. gada Eurostat datiem).
Eiropas Savienība: Vidējais rādītājs ir aptuveni divas reizes augstāks.
Skandināvija: Ziemeļvalstīs brīvprātīgo kustība ir masveidīga, aptverot 30% un vairāk iedzīvotāju.
Eksperti un praktiķi norāda, ka zemā aktivitāte Latvijā bieži vien ir saistīta ar sociālekonomiskajiem faktoriem. Ramona Liepiņa, kura brīvprātīgajam darbam veltījusi 27 gadus un vada jauniešu apvienību “Trepes”, uzskata, ka cilvēki bieži ir izdeguši cīņā par ikdienas iztiku. Ja labklājības līmenis valstī būtu augstāks, cilvēkiem būtu vairāk emocionālo un laika resursu, ko nesavtīgi dāvināt citiem.
Svētku laika uzrāviens
Brīvprātīgo darbs bieži vien visspilgtāk izpaužas tieši svētku laikā. Ramona Liepiņa un viņas komanda Ziemassvētkos apciemo gandrīz 2000 cilvēku aprūpes centros, kā arī rūpējas par bezpajumtes dzīvniekiem. Viņa atzīst, ka, lai gan šis laiks ir emocionāli pacilājošs, tas ir fiziski smags darbs, kas prasa milzīgu pašatdevi. Tomēr tiem, kam šāda palīdzība ir dzīvesveids, jautājums par atlīdzību nekad nav prioritāte – gandarījums nāk no padarītā darba un saņemtā smaida.
Ieguvumi: No sirdsmiera līdz profesionālām prasmēm
Brīvprātīgais darbs nav tikai došana citiem; tas ir arī nozīmīgs personības pilnveidošanas rīks. Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla vadītāja, uzsver, ka tā ir iespēja pārbaudīt savas spējas, mācīties vadīt projektus un sastapties ar cilvēkiem no pilnīgi citām sociālajām vidēm.
Brīvprātīgo pieredze rāda, ka ieguvumi ir daudzpusīgi:
Jaunas prasmes: Praktiskas iemaņas, sākot no rokdarbiem līdz pasākumu organizēšanai.
Komunikācija: Spēja atrast kopīgu valodu ar dažādām paaudzēm un kultūrām.
Starptautiskās iespējas: Dalība tādās programmās kā Erasmus+ un valodu zināšanu uzlabošana.
Pašizaugsme: Lielāka izpratne par norisēm sabiedrībā un personīgais gandarījums.
Valsts atbalsts un jauni digitālie rīki
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) šī tematiskā gada ietvaros plāno virkni pasākumu, lai padarītu informāciju par brīvprātīgā darba iespējām pieejamāku. Ilona Rute no NVA norāda, ka daudzi cilvēki vēlas palīdzēt, taču viņiem pietrūkst skaidrības, kur vērsties un kādas organizācijas meklē palīgus.
Lai risinātu šo problēmu, gada otrajā pusē plānots iedarbināt jaunu digitālo platformu. Tas būs mūsdienīgs rīks, kas kalpos kā tilts starp abām pusēm:
Organizācijām, kurām nepieciešami papildspēki konkrētiem projektiem vai ikdienas darbam.
Iedzīvotājiem, kuri vēlas piedāvāt savas zināšanas, laiku vai enerģiju.
Mērķis ir parādīt, ka brīvprātīgais darbs nav domāts tikai jauniešiem vai senioriem – tas ir piemērots ikvienam, kurš vēlas dot kaut nelielu pienesumu kopējā sabiedrības labā.
